Aizsargjosla ap aku: likuma prasības un laba prakse

Ko nosaka Aizsargjoslu likums

Galvenais teikums ir Aizsargjoslu likuma 9. panta otrajā daļā. „Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.“ To pašu atkārto MK noteikumi Nr. 43 par aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

Svarīgi ir nosacījumi panta beigās. Atbrīvojums nav atļauja neko nedarīt: aka jāuztur tā, lai tajā neiekļūtu notekūdeņi un virszemes netīrumi. LVĢMC arī norāda, ka fiziskas personas urbumam savām vajadzībām aizsargjoslu aprēķins urbuma pasei nav vajadzīgs.

Kur aizsargjoslas ir obligātas

Aizsargjoslas nosaka ap uzņēmumu, ciemu un sabiedriskās ūdensapgādes urbumiem. Stingra režīma joslas platums atkarīgs no tā, cik biezi vāji caurlaidīgi slāņi sedz ūdens horizontu:

Stingra režīma joslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot ūdens ņemšanas vietas darbību, un tā jāiežogo. Bakterioloģiskajā joslā aizliegts izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un krātuves, filtrācijas laukus, kūtsmēslu krātuves, kapsētas un degvielas noliktavas, kā arī atstāt netamponētus urbumus. Ja Jūsu gabals atrodas pie ciema ūdensgūtnes, šīs joslas var skart arī Jūs, tāpēc apskatiet teritorijas plānojumu.

Attālums no akas līdz septiķim

Minimālu attālumu metros starp privātu aku vai urbumu un septiķi, krājtvertni vai infiltrācijas lauku valsts noteikumos neatradām. Pārbaudījām MK noteikumus Nr. 384 par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām un būvnormatīvus LBN 222-15, LBN 223-15 un LBN 008-14. Ja kāds min konkrētu „likumā noteiktu“ metru skaitu, palūdziet avotu.

Attāluma prasības var būt pašvaldības teritorijas plānojumā vai saistošajos noteikumos, kā arī septiķa ražotāja instrukcijā. Pirms būvējat jaunu aku vai notekūdeņu sistēmu, pajautājiet būvvaldei, kas noteikts Jūsu teritorijā. Labā prakse bez skaitļiem:

• aka augstāk reljefā un pa gruntsūdens plūsmu augšpus septiķa, kūts un komposta, nevis lejpus tiem;
• pēc iespējas tālāk no notekūdeņu sistēmām, ceļa, autostāvvietas un degvielas glabāšanas vietas;
• lietus ūdens no jumta un pagalma novadīts prom no akas;
• septiķis ar hermētisku konstrukciju un regulāru apkopi, lai notekūdeņi neiesūktos gruntī.

Ko īpašniekam darīt, lai aka būtu pasargāta

1. Augšdaļa Augšējam grodam jābūt virs zemes, ar blīvu vāku. Ap aku vajag māla slāni un nogāzi prom no akas, lai virszemes ūdens netecētu iekšā. Ja augšdaļa ir sliktā stāvoklī: akas apdare.
2. Šuves Augšējo grodu šuvēm jābūt noblīvētām, jo pa tām pavasarī ietek kusušais sniegs un lietus ūdens. Ja grodi nobīdījušies: akas remonts.
3. Neizmantoti urbumi Vecs urbums bez sūkņa un vāka ir ceļš piesārņojumam uz dziļāko slāni. To likvidē: dziļurbuma tamponēšana.
4. Pēc plūdiem Ja aku applūdinājuši pali vai lietus ūdens, to izsūknē, iztīra un dezinficē: akas dezinfekcija.
5. Analīzes Ūdeni pārbaudiet laboratorijā, īpaši, ja tuvumā ir notekūdeņu sistēmas vai kūts, un pēc katra lielāka darba akā.

Ko parāda ūdens analīze

MK noteikumi Nr. 547 par dzeramo ūdeni neattiecas uz avotu, ko lieto mazāk nekā 50 cilvēku vai no kura vidēji iegūst ne vairāk kā 10 m³ diennaktī. Laboratorijas rezultātus tomēr salīdzina ar šo noteikumu robežvērtībām. Piesārņojumu no virszemes un notekūdeņiem parasti parāda šie rādītāji:

• E. coli un koliformas baktērijas: robežvērtība 0;
• nitrāti: 50 mg/l;
• amonijs: 0,50 mg/l.

Latvijas Universitātes pētījumā par 356 mājsaimniecību akām visā Latvijā (2022) zarnu enterokoki atrasti 82,6 % aku, bet E. coli 9,6 % aku. Rīgas ūdens atgādina, ka dzidrs un garšīgs ūdens vēl nenozīmē, ka tajā nav mikroorganismu. Kā paraugu ņemam un ko nozīmē rezultāti: akas ūdens analīzes.

Cik maksā akas sakopšana un pārbaude

Paraugu paņemam paši, nogādājam akreditētā laboratorijā un izskaidrojam rezultātu. Ja analīze rāda baktērijas vai nitrātus, sākam ar avota meklēšanu un akas sakārtošanu: akas tīrīšana. Visas cenas: cenas.