Aku rakšana Rīgā un Pierīgā

Aka, spice vai dziļurbums

Grodu aka ņem ūdeni no augšējā gruntsūdens slāņa. Būvnormatīvs to raksturo kā risinājumu ūdenim, kas atrodas ne dziļāk par 10 m no zemes virsmas. Aka uzkrāj ūdens rezervi, to var iztīrīt un remontēt, un no tās ūdeni var paņemt arī bez elektrības. Tās vājās puses: augšējais slānis ir jutīgāks pret piesārņojumu no virszemes, un sausā vasarā līmenis krītas.

Daudzi meklē „aku urbšana“, bet aku rok, nevis urbj. Ja domājat par urbtu ūdens avotu, tā ir ūdens spice (sekls urbums ar filtru, ko iedzen gruntī) vai dziļurbums (urbums līdz dziļākam, labāk aizsargātam slānim). Salīdzinājumi: dziļurbums vai aka un grodu aka vai spice.

Kur rakt aku

Vieta nosaka gan ūdens tīrību, gan to, cik ērti būs aku lietot. Valsts noteikumos minimāla attāluma starp savu aku un septiķi nav, tāpēc vietu izvēlamies pēc labas prakses un reljefa:

• pēc iespējas augstākā vietā un pa gruntsūdens plūsmu augšpus septiķa, krājtvertnes, tualetes, komposta un kūts, nevis lejpus tiem;
• tālāk no ceļa, autostāvvietas, degvielas un ķimikāliju glabāšanas vietas;
• vietā, kur lietus ūdens no jumta un pagalma netek uz aku;
• ne zem lieliem kokiem: saknes meklē ūdeni un var bojāt šuves, lapas krīt akā;
• pietiekami tuvu mājai, lai ūdensvads būtu īss, un ar piekļuvi ekskavatoram un grodu piegādes mašīnai.

Labākais orientieris par dziļumu ir kaimiņu akas: cik grodu tām ir un vai tās vasarā izsīkst. Atsevišķās pašvaldībās teritorijas plānojumā var būt arī savas prasības akas novietojumam, tāpēc pirms rakšanas tās ir vērts pārbaudīt. Par aizsargjoslām: aizsargjosla ap aku.

Kā notiek grodu akas rakšana

1. Vietas apskate Novērtējam reljefu, piesārņojuma avotus, piebraukšanu un kaimiņu aku dziļumu. Izvēlamies rakšanas veidu un grodu diametru.
2. Rakšana un grodu iegremdēšana Ar ekskavatoru izrokam bedri līdz ūdenim, un grodus ieceļam ar celtni vai ekskavatoru. Ja grunts plūst vai ūdens ir augstu, grodu novietojam akas vietā un rokam no iekšpuses: grods ar savu svaru slīd uz leju, un nākamo liekam tam virsū.
3. Ūdens slānis Rokam ūdens slānī tik dziļi, cik ļauj pieplūde. Ja slānis nav biezāks par 3 m, aka uztver visu tā biezumu, lai sausā vasarā paliktu rezerve.
4. Dibena filtrs Dibenā ieklājam mazgātas grants un oļu kārtu. Smilšainā gruntī tā notur smiltis, lai tās nenāktu ar ūdeni.
5. Šuvju blīvēšana Šuves starp grodiem noblīvējam no iekšpuses, īpaši augšējās, pa kurām citādi ietecētu virszemes ūdens.
6. Augšdaļa un vāks Augšējais grods paliek virs zemes. Ap to aizberam māla slāni un izveidojam nogāzi prom no akas, uzliekam blīvu vāku. Kā šo daļu var noformēt: akas apdare.
7. Izsūknēšana un dezinfekcija Pirmo duļķaino ūdeni izsūknējam vairākas reizes, aku dezinficējam un ļaujam uzpildīties.
8. Analīze Pirms dzeršanas iesakām laboratorijas analīzi: paraugu ņemam paši un nododam akreditētā laboratorijā. Sīkāk: akas ūdens analīzes.

Grunts un gadalaiks

Grodu akas rakšana smilts gruntī parasti ir vienkāršākā: ūdens pieplūst labi, un grodi slīd vienmērīgi. Mālā ūdens pieplūst lēni, un aka jārok dziļāk vai ar lielāku diametru, lai uzkrātu rezervi. Plūstoša smilts ir grūtākais gadījums: tā spiežas akā zem grodu malas, tāpēc rokam tikai no iekšpuses un dibena filtru ieklājam biezāku. Akmeņi un laukakmeņi jāizceļ vai jāsašķeļ akā, un tas palēnina darbu.

Labākais laiks jaunai akai ir vasaras beigas un rudens, kad gruntsūdens līmenis ir zemākais. Pavasarī izrakta aka var šķist pilna, bet augusta sausumā izsīkt, jo rakšana tika apturēta par augstu. Ja rokam pavasarī, ūdens slānī rokam dziļāk, lai paliktu rezerve. Neviens nevar iepriekš garantēt, cik ūdens akā būs: to parāda rakšana un pirmā sausā vasara.

Dokumenti jaunai akai

Zemes dzīļu izmantošanas licence no VVD grodu akai nav vajadzīga, ja tā nav dziļāka par 20 m un diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 m³ ūdens. Privātmājas aka parasti atbilst abiem nosacījumiem.

Būvniecības noteikumos ūdens ieguves aka ir pirmās grupas inženierbūve. Jaunai pirmās grupas inženierbūvei būvvaldē caur Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) iesniedz paskaidrojuma rakstu. VVD skaidrojošajos materiālos minēti atšķirīgi dokumenti, tāpēc pirms rakšanas pajautājiet savas pašvaldības būvvaldei, ko tā sagaida konkrētajā gadījumā.

Cik maksā aku rakšana?

Aku rakšanai vienas cenas nav, jo divi gabali vienā ielā var prasīt pilnīgi atšķirīgu darbu. Cenu nosaka:

• Dziļums līdz ūdens slānim, tātad cik grodu vajag. Katrs grods ir materiāls, piegāde un rakšanas darbs, un dziļumā darbs kļūst lēnāks.
• Grunts: smilts, māls, akmeņi, plūstoša smilts vai augsti gruntsūdeņi. Plūstošā smiltī un augsta gruntsūdens gadījumā vajag sūkni, kas darbojas nepārtraukti, un biezāku dibena filtru.
• Grodu veids un diametrs: betona vai stiklašķiedras grodi, standarta vai lielāks diametrs, kā arī to piegāde līdz vietai.
• Piekļuve: vai ekskavators un celtnis var piebraukt pie akas vietas, vai aka jārok ar rokām no iekšpuses un grodi jāpārvieto bez tehnikas.
• Papildu darbi: grodu šuvju blīvēšana, filtrējošais slānis akas dibenā, vāks vai namiņš, dezinfekcija, sūknis un ūdensvads līdz mājai.

Norādiet formā adresi, kaimiņu aku dziļumu, ja to zināt, grunti un to, vai pie vietas var piebraukt tehnika. Speciālists izvērtēs situāciju un nosauks cenu, pirms sākam darbu. Pārējās cenas: cenas.

Kad jaunu aku rakt nav vērts

• Esošo aku var atjaunot: bieži pietiek ar akas padziļināšanu vai akas remontu.
• Gruntsūdens ir dziļāk par 10 m: grodu aka būs dārga, un drošāks ir dziļurbums.
• Gabals ir mazs, un aku nav kur novietot augšpus septiķa vai kaimiņu kanalizācijas.
• Ielā ir centralizētais ūdensvads, un pieslēgums izmaksā mazāk: pieslēgšanās centralizētajam ūdensvadam.

Aku rakšanu veicam Rīgas privātmāju rajonos un Pierīgā, tostarp Baldonē, Ādažos, Saulkrastos un Siguldā. Esošām akām: akas tīrīšana.